Karpas ir liela karpu dzimtas zivis, kas dzīvo Āzijas, Eiropas un Ziemeļamerikas saldūdens tilpnēs, Melnajā, Kaspijas un Azovas jūrā. Šīs sugas pārstāvjiem ir nedaudz iegarena bieza struktūra, kas pārklāta ar lieliem svariem, liela galva ar šauru ievelkamu muti. Labi attīstītā zivju augšdaļā ir divi īsas ūsas pāri. Karpu muguras ir tumši pelēkas vai netīri brūnas. Zivju spuras ir pelēkas, sarkanīgas vai gaiši violētas, malas ir zeltaini brūnas, vēders ir gaiši dzeltens.
Labvēlīgos apstākļos karpas dzīvo 33-35 gadu vecumā. Šajā laikā tas aug līdz 75-90 cm un iegūst svaru līdz 18-19 kg. Dažkārt bērnudārzos un savvaļas ūdenstilpnēs ir lielāki paraugi, kuru garums sasniedz 120 cm un kuru svars ir līdz 47 kg.
Pārdod karpas saldētas vai atdzesētas. Specializētās zivju veikalos un lielos tirdzniecības centros šī zivis tiek pārdotas dzīvā veidā. Maiga salda karpu gaļa ir vārīta, cepta, cepta, sautēta un marinēta. Turklāt tas tiek izmantots zupu, konservu, uzkodu un galveno ēdienu gatavošanai.
Kā izvēlēties karpu?
Izvēloties karpu, jums jāpārliecinās, ka zivīm ir:
- viegls, neuzkrītošs upju ūdens un aļģu smarža;
- elastīgs ķermenis, kas nav deformēts, ja to piespiež ar pirkstu, kas nav pārklāts ar asinīm vai biezs nepatīkami smaržojošu gļotu slānis;
- mēreni mitras, neaizvietotas zilās ziedlapiņas ar rozā vai sarkanu krāsu;
- skaidras, nekomplicētas acis.
Pērkot saldētus liemeņus, pārliecinieties, ka iepakojumā nav rozā ledus un sniega kristālu.
Karpu uzturvērtība
100 g zivju satur:
- 15, 879 g proteīnu;
- 5, 284 g tauku;
- 54, 687 mg holesterīna;
- 0, 054 g omega-3;
- 1, 277 g pelnu;
- 0, 284 g omega-6;
- 77, 343 g ūdens.
Vitamīni karpā
Karpu gaļa ir īsta vitamīnu noliktava. Šīs zivis, kas sver 100 g, satur:
- retinola ekvivalents (A) - 19, 804 mcg;
- kobalamīns (B12) - 1, 447 µg;
- pantotēnskābe (B5) - 0, 186 mg;
- askorbīnskābe (C) - 1, 489 mg;
- tiamīns (B1) - 0, 137 mg;
- Kalciferols (D) - 24, 687 µg;
- piridoksīns (B6) - 0, 168 mg;
- tokoferola ekvivalents (E) - 0, 491 mg;
- Riboflavīns (B2) - 0, 053 mg;
- fenilhinons (K) - 0, 097 mcg;
- folāti (B9) - 9, 288 µg;
- Niacīna ekvivalents (PP) - 5, 492 mg;
- holīns (B4) - 64, 836 mg.
Karpu kalorijas
Kaloriju karpas ir atkarīgas no kulinārijas apstrādes īpašībām. Tātad šajā zivju daļā, kas sver 100 g, ir:
- neapstrādāts - 111, 704 kcal;
- cep - 123, 908 kcal;
- vārīti - 101, 484 kcal;
- cepti - 197, 109 kcal;
- marinēti - 137, 806 kcal;
- sautēta gaļa - 109, 683 kcal;
- konservēti - 141, 672 kcal.
Karpas zupas enerģijas vērtība - 43, 271 kcal.
Noderīgi priekšmeti karpā
Mikroelementi 100 g karpā:
- 0, 784 mg Fe (dzelzs);
- 3, 982 µg Mo (molibdēns);
- 4, 817 µg I (jods);
- 6, 871 µg Ni (niķelis);
- 34, 913 µg Co (kobalts);
- 54, 668 µg Cr (hroms);
- 12, 576 µg Se (selēns);
- 0, 149 mg Mn (mangāns);
- 24, 877 μg F (fluors);
- 2, 076 mg Zn (cinks);
- 129, 844 mcg Cu (vara).
Makroelementi 100 g karpu:
- 266, 106 mg K (kālija);
- 179, 805 mg S (sērs);
- 34, 782 mg Ca (kalcija);
- 209, 336 mg Ph (fosfors);
- 24, 774 mg Mg (magnija);
- 54, 893 mg Cl (hlora);
- 54, 901 mg Na (nātrija).
Karpu noderīgās īpašības
- Karpu gaļa satur līdz pat 16% ātri sagremojamu olbaltumvielu ar labi sabalansētu aminoskābju sastāvu. Šī iemesla dēļ to var iekļaut diētas izvēlnē kā proteīna avotu.
- Karpas ir dabisks kobalamīna, dzelzs un citu labvēlīgu uzturvielu avots, kas normalizē asins sistēmas darbību. Regulāri lietojot uz tā sagatavotos ēdienus, samazinās anēmijas un citu bīstamu asins slimību attīstības risks.
- Magnija, kālija un citas uzturvielas karpu filejās stiprina asinsvadus un sirds muskuli, tādējādi novēršot sirds darbības traucējumu rašanos.
- Šo zivju regulārs patēriņš veicina toksisku, izdedžu un kaitīga holesterīna pārpalikuma izvadīšanu no organisma.
- Jods, kas nonāk gremošanas traktā kopā ar karpu gaļu, stimulē vairogdziedzera hormonu veidošanos un novērš vairogdziedzera slimību attīstību. Šis noderīgais makroelements veicina bērnu garīgo attīstību un palīdz organismam ātrāk atjaunoties pēc pieaugošām intelektuālajām slodzēm.
- Kalcijs, fosfors un citi noderīgi makroelementi, kas karpā ir bagāti, stiprina kaulu audus, paātrina to saplūšanu pēc lūzumiem un citiem ievainojumiem, palīdz novērst osteohondrozes attīstību.
- B vitamīni, kas ir pietiekami daudz karpu filejās, arī dod labumu organismam. Šajā klasē ietilpstošie savienojumi, paātrina vielmaiņas procesus, normalizē nervu sistēmas darbu.
- Karpu antioksidanti palīdz organismam aizsargāt šūnas no brīvo radikāļu kaitīgās iedarbības. Šīs zivju filejas regulāra lietošana samazina vēža attīstības iespējamību, palēninot novecošanās procesu.
- Uzturvielas, kas iekļūst organismā, ēdot karpas, palīdz normalizēt gremošanas traktu, aktivizē gremošanas fermentu sintēzi.
- Šo zivju regulārs patēriņš palīdz normalizēt cukura līmeni asinīs. Cilvēkiem ar cukura diabētu ieteicams to iekļaut diētā reizi divās vai trīs dienās.
- Karpas ir bagātas ar vielām, kas stiprina imūnsistēmu un palīdz organismam atgūties no novājinošām slimībām, ilgstošas stresa situācijas un nopietnas fiziskas slodzes. Regulāri lietojot šīs zivis, samazinās saaukstēšanās risks, palielinās organisma rezistence pret baktēriju, vīrusu infekcijām.
- E vitamīnam un citām noderīgām barības vielām, kurās karpu fileja ir bagāta, ir pozitīva ietekme uz ādu, matiem, nagu plāksnēm un gļotādām.
Kontrindikācijas un kaitējums karpām
- Karpas ir kontrindicētas cilvēkiem, kuri ir alerģiski pret kādu zivju vai jūras veltēm.
- Karpi, kas audzēti dēstu audzētavās, barojas ar mākslīgo barību, kas var saturēt antimikrobiālus, krāsvielas un augšanas paātrinātājus. Šīs vielas var negatīvi ietekmēt personas iekšējo orgānu darbību.
- Karpu gaļa satur daudz mazu kaulu, kas var kaitēt balsenes un barības vada gļotādai.
- Karpas ir viena no tām zivīm, kuras ir visvairāk uzņēmīgas pret parazītiem. Tāpēc ēdieniem, kas satur gaļu, ir jāpakļaujas ilgstošai termiskai apstrādei (cep vismaz 50 minūtes, pagatavojiet un apcep vismaz pusstundu).
